Pēdējie pils iemītnieki pili pametuši 1776. gadā un kopš tā laika pils nav bijusi apdzīvota. Teju divu gadsimtu garumā pils pamazām pārvērtās drupās, līdz 20. gadsimta otrajā pusē tika uzsākti tās atjaunošanas darbi.
Kokneses pils celta ap 1209. gadu un bijusi viena no lielākajām un labāk nocietinātajām pilīm Latvijā nozīmīgākā tirdzniecības ūdensceļa – Daugavas – labajā krastā.
Jaunpils pils celta 1301. gadā kā Livonijas ordeņa cietoksnis. Viena no retajām viduslaiku pilīm, kas lieliski saglabājusi sākotnējo izskatu līdz mūsdienām.
Rīgas pils ir nozīmīga Vecrīgas dominante, viena no izcilākajām viduslaiku pilīm Latvijā. Celta 14. gadsimta 40. gadu beigās. Vairākkārt pārbūvēta un paplašināta. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas Rīgas pilī ierīkota Latvijas Valsts prezidenta rezidence.
Rīgas pils ir Latvijas Valsts prezidenta oficiālā rezidence kopš 1922. gada, kad tika dibināts Valsts prezidenta postenis. Izņēmums ir Padomju laiki, kad pili atdeva komunistiskajai bērnu organizācijai – pionieriem. Pirmie Latvijas Valsts prezidenti ne vien strādāja, bet arī dzīvoja pilī.
Vēlais baroks. Aglonas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu bazilika ir nozīmīgs Latvijas katoļu reliģiskais centrs. Katru gadu 15. augustā Aglonā ierodas svētceļnieki, lai atzīmētu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas dienu.
Neogotika. Nīcgales Dievmātes dzimšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca. Celta 1863. gadā.
Cietoksni kā pirmo pilsētas nocietinājumu 1608. gadā Daugavas grīvā cēla zviedru armija. Līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanai cietoksnis ir kalpojis militārām vajadzībām.
Cietoksni kā pirmo pilsētas nocietinājumu 1608. gadā Daugavas grīvā cēla zviedru armija. Līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanai cietoksnis ir kalpojis militārām vajadzībām.
