Kristīne Simsone
Pieejamība, ērtums, vietējo kinokomandu profesionalitāte, un maz risku — tā iespēju filmēt Latvijā raksturo šeit strādājušie ārvalstu producenti.
Šis empīriskajā pieredzē balstītais viedoklis pieņemas plašumā — 2017. gads Latvijā ir bijis īpaši bagātīgs ar līdzfinansējumu saņēmušajiem projektiem. Savukārt divas no iepriekš Latvijā uzņemtajām, Nacionālā kino centra (NKC) līdzfinansētajām un Film Angels Studio servisā tapušajām spēlfilmām — Sergeja Lozņicas A Gentle Creature un Georga Kristofa Out pirmizrādes piedzīvoja aizvadītajā Kannu kinofestivālā, attiecīgi konkursa skatē un sekcijā Un Certain Regard.
Lai arī Latvijā pieejamais līdzfinansējuma apjoms — aptuveni 2,5 miljoni eiro, kombinējot resursus no NKC un Rīgas Filmu fonda, — ir stabils, šajā laikā, kad nu jau praktiski katra Eiropas valsts piedāvā līdzfinansējuma moduļus ārvalstu filmu projektiem, ir skaidrs, ka pieejamie finansu resursi (līdzfinansējuma apjoms ir līdz 25% no līdzekļiem, kas iztērēti filmas uzņemšanai Latvijā) nebūt nav noteicošais faktors lēmuma pieņemšanā. Kāpēc projektu autori atgriežas un izsaka pārliecinošu vēlmi Latvijā filmēt atkārtoti, stāsta studiju Film Angels Studio un TASSE Film producenti, kas 2017. gadā visaktīvāk strādājuši pie šeit topošajiem Eiropas projektiem. Viņi arī uzsver, ka gan vietējo komandu profesionalitāte, gan izmaksu samērojamība bieži pārsteidz tos ārvalstu kinoprofesionāļus, kuri Latvijā ierodas pirmoreiz, - viņu ekspektācijas tiek krietni pārsniegtas.
Darbs tempā
Kā vienu no būtiskākajiem aspektiem ārvalstu projektu interesē par Latviju studijas TASSE Film producentes Aija Bērziņa un Alise Ģelze nosauc Latvijā pieejamo lokāciju daudzveidību. «Rīgā ir ļoti autentiski saglabājusies un daudzveidīga vēsturiskā vide. Turklāt pilsētā ir jūtams zināms ziemeļnieciskums, daudzviet sastopamā arhitektūra, kā to minējuši sadarbības partneri, ir izteikti skandināviska,» uzsver producente Aija Bērziņa. Viņa kopā ar otru TASSE Film līdzīpašnieci Alisi Ģelzi ir producējusi 2016. gada Berlināles Kristāla lāča laureāti Generation 14 Plus programmā — Renāra Vimbas režisēto pieaugšanas stāstu Es esmu šeit / Mellow Mud.
Šobrīd Aija un Alise ne tikai īsteno vietējo režisoru ieceres, bet arī mērķtiecīgi un intensīvi līdzdarbojas ar Latvijā filmējošajiem ārvalstu projektiem. Viņas ir aizvadījušas intensīvu rudeni — laika posmā no septembra beigām līdz novembrim noritējušas trīs gandrīz secīgas sadarbības projektu filmēšanas. Jautātas, kā šķietami tik neliela kompānija var tikt galā ar šādu darba apjomu, Aija un Alise norāda, ka darba procesi ir izkopti un katram atsevišķam projektam tiek izveidota precīza shēma, ļaujot darba procesam virzīties uz priekšu veikli un patstāvīgi. Kā būtisku atvieglojumu producentes min arī iespēju ātri un bez šķēršļiem saņemt filmēšanai nepieciešamās administratīvās atļaujas, turklāt ne Rīga, nedz citas Latvijas vietas nav filmēšanas grupu pārslogotas, kā tas nereti gadās citās Eiropas galvaspilsētās, kur līdz ar to draud būtiski kavējumi uzņemšanas grafikā.
Maza teritorija, liela izvēle
Lai arī Latvijas platība mērāma vien nepilnos 65 tūkstošos kvadrātkilometru, šeit sastopamā vides dažādība, kas gadsimtu gaitā “palikusi mantojumā” no dažādajiem ārvalstu varas formējumiem, tik tiešām ļauj piemeklēt lokācijas visdažādāko noskaņu un vēsturisko posmu kinematogrāfiskai iemūžināšanai. Piemēram, padomju arhitektoniskā mantojuma dēļ Latviju bieži izvēlas filmēšanas grupas no kaimiņvalsts Krievijas, kā arī projekti, kuru sižeti risinās (post)sociālisma vidē. Jūrmalā nesen uzfilmēts TASSE Film kopprodukcijas projekts Humorists / The Humorist (kopprodukcija starp Krievijas Metrafilms, Čehijas Sirena Film un pašmāju TASSE Film) - krievu žurnālista un režijā debitējošā Mihaila Idova autobiogrāfiskais stāsts norisinās 1980. gadu vidū Jūrmalā un vēsta par padomju laika komiķi un viņa karjeras norietu. Jūrmala, lai arī attīstījusies līdzi laikam, tomēr vēl aizvien nes aizgājušo laiku elpu, sākot ar izsmalcināto 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma koka arhitektūru, beidzot ar izteiksmīgo 70. gadu modernisma arhitektūras pieminekli, kāda ir Dubultu stacija; filmēšanai noder arī Jūrmalā atrodamās epizodiskās reminiscences par sociālisma laika kūrortpilsētu.
Latvijas vēsturisko lokāciju potenciālu barokālas mistikas žanra kontekstā nesen izpētīja cits TASSE Film sadarbības projekts — britu režisora Endrjū Dezmonda fantastikas trilleris Sonāte / The Sonata (kopprodukcija starp Francijas kompāniju The Project, Lielbritānijas Featuristic Films, Krievijas CTB Film Company un Tasse Film), filmējot dažādās vietās visā valstī, tostarp neorenesanses un neogotikas pilīs, kas dažādos stāvokļos kā vairāk vai mazāk zināmi dārgakmeņi izkliedēti pa visu Latvijas teritoriju starp Austrumu un Rietumu robežām. Būtiski, ka Sonātē strādājošā Latvijas komanda ietver arī vietējos profesionāļus vairākās mākslinieciski nozīmīgās pozīcijās: operators ir Jānis Eglītis, tērpu mākslinieks – viens no slavenākajiem Latvijas modes dizaineriem Rolands Pēterkops (MAREUNROL'S).
Savukārt trešajā no šogad finalizētajiem TASSE Film ārvalstu projektiem — čehu režisora Mihala Hogenauera attiecību drāmā Outside (kopprodukcija starp Čehijas Negativ Film Productions, Nīderlandes Circe Films un Tasse Film LV) kā māksliniece darbojusies latviete Laura Dišlere. Alise un Aija min, ka līdzdalība filmu projektu radošajos procesos viņām ir īpaši svarīga, abas arī iesaistās kā kopproducentes un sadarbības projektus izvēlas rūpīgi, vērtējot gan to potenciālu uzrunāt publiku, gan mākslinieciskās kvalitātes.
Profesionāļi, pie kuriem atgriežas
Vietējo producentu augstos kvalitātes standartus pārliecinoši uzsver arī franču kompānijas Slot Machine producente Karīna Leblāna / Carine Leblanc un Gunars Dedio / Gunnar Dedio no vācu kompānijas Looks Film & TV. Leblāna un Dedio, iepriekš sadarbojušies ar pieredzējušo, jau 2002. gadā dibināto Film Angels Studio, strādājot pie Sergeja Lozņicas A Gentle Creature Daugavpils apvidū, atgriezās Latvijā, lai te filmētu jaunu projektu — TV seriālu Age of Iron, kas vēsta par vienu no postošākajiem konfliktiem Eiropas vēsturē, Trīsdesmitgadu karu. Satikti vienā no Rīgas ikoniskākajiem dievnamiem — Doma baznīcā, kur ritēja piecpadsmitā no kopumā 20 plānotajām filmēšanas dienām, producenti min, ka viņus kā iepriekšējā reizē, tā tagad patīkami pārsteidz latviešu komandas profesionālisms un operativitāte. «Šeit cilvēki strādā bez liekvārdības, katrs lieliski pārzina uzdevumu, kas viņam ir uzticēts,» saka Leblāna.
Veiksmīga iepriekšēja sadarbība un pozitīva attiecību dinamika ir bijis nozīmīgs aspekts, lai pieņemtu lēmumu atkārtoti filmēt Latvijā. Turklāt, apzinoties Slot Machine un Looks Film darbības vērienu, regulāru darbošanos starptautiskā mērogā un filmogrāfiju, kas ne reizi vien izrādīta un novērtēta, piemēram, Kannās, var secināt, ka lēmums filmēt Latvijā ir pārliecinoši balstīts šeit pieejamo pakalpojumu kvalitātē – tā ik gadu arvien konkurētspējīgāk iezīmējas Eiropas kontekstā.
Atgriežoties pie Age of Iron – protams, 17. gadsimtam atbilstošu lokāciju atrašana nav bijusi mazsvarīga. Lai arī puspajokam, abi producenti uzver, ka atsevišķu vēsturisko būvju atrašanās nerenovētā stāvoklī ievērojami spēlē par labu filmas mākslinieciskajām vajadzībām un autentismam. Kā nenoliedzamu priekšrocību, kas nav sastopama citviet Eiropā, Gunārs Dedio min mazos attālumus starp filmēšanas vietām — pusstundas brauciena attālumā no galvaspilsētas var nonākt radikāli atšķirīgās lokācijās vai, piemēram, lidostā. Kā Dedio, tā Leblāna ir gatavi atgriezties Latvijā ar jaunu projektu, taču piebilst, ka vietējā nozare papildu uzmanību no ārvalstīm varētu piesaistīt ar kopprodukcijas fonda izveidi (šobrīd Nacionālais Kino centrs atbalsta mazākuma kopražojumus ar 300 000 eiro gadā). Gunārs Dedio arī uzsver, ka Latvijas puse varētu sadarbībās ienākt arī ar projektiem, kuru darbība risinās Latvijā (pretēji ierastajai praksei, kur Latvijas vide pārliecinoši un veiksmīgi «dublē» citu Eiropas valstu ainavas un arhitektūru). Producents uzskata, ka tas veicinātu Latvijas kā filmēšanai labvēlīgas vides atpazīstamību.
Gatavi pieplūdumam
Jautātas, vai Latvijas kinoprofesionāļu pašreizējā kapacitāte spētu uzņemt intensīvāku ārvalstu projektu plūsmu, nodrošinot tikpat kvalitatīvu un efektīvu servisa nodrošinājumu, TASSE Film pārstāves Aija Bērziņa un Alise Ģelze atbild apstiprinoši, norādot, ka visatbilstošākie Latvijas apjomiem tomēr ir un pārskatāmā nākotnē būs Eiropas projekti — kā filmas, tā šobrīd tik ļoti perspektīvais seriālu formāts. Arī Film Angels Studio producents Jānis Kalējs min, ka nodrošināt visu nepieciešamo Holivudas lielbudžeta projekta uzņemšanai šobrīd nav reālistiski.
Taču jāpiezīmē, ka Latviju kā filmēšanas vietu un Film Angels kā servisa nodrošinātājus salīdzinoši nesen ir izvēlējušies arī vērienīgi projekti ārpus Eiropas, piemēram, no Ķīnas un Dienvidkorejas (attiecīgi Chinese Zodiac un My Way). Turklāt abu studiju pārstāvji novēro pārliecinošu tendenci — ar katru projektu vietējo komandu profesionalitāte un kvalifikācijas jūtami aug, tādējādi paplašinot strādāt spējīgo profesionāļu loku. Būtisks cilvēkresursu papildinājums ir Latvijas Simtgades filmu programma, kuras ietvaros 2017. un 2018. gadā ir tapuši (un vēl top) kopumā 16 kinodarbi, tostarp divas pilnmetrāžas animācijas filmas — valsts pastāvēšanas laikā šis ir vēl nepieredzēts ražošanas apjoms. Šo filmu tapšanas gaitā tiek apmācīti jauni filmēšanas laukuma profesionāļi, kā arī animatori, tā ka Latvijas kinovide būs vēl labāk sagatavota un pieredzējusi darbam kā ar vietēja mēroga projektiem, tā intensīvām ārvalstu sadarbībām.
Ārvalstu filmu projektiem pieejamie finansējuma avoti Latvijā:
Kopējais Latvijas valsts līdzfinansējuma un Rīgas Filmu fonda atbalsts: aptuveni 2,5 miljoni eiro, pieteikšanās līdzfinansējumam iespējama jebkurā laikā.
Līdzfinansējumu piešķiršanas galvenie nosacījumi:
Minoritārā kopražojuma filmu atbalsts (administrē Nacionālais kino centrs)
Kopējie pieejamie līdzekļi: 300 000 eiro.
Noderīga informācija:
Informācija par Latvijas valsts līdzfinansējumu: Filmlatvia.lv
Nacionālais kino centrs: Nkc.gov.lv
Rīgas Filmu fonds: Filmriga.lv
Latvijā uzņemtās ārvalstu filmas un seriāli (izlase):
Invincible (2001), rež. Verners Hercogs, Latvijas puses producents: Jānis Vingris, EHO Filma
Honey Baby (2004), rež. Mika Kaurismeki, Latvijas puses producents: Jānis Vingris, EHO Filma
Wallander. Dogs of Riga (2012), rež. Estere Meja Kempbela. Latvijas puses producents: Sergejs Serpuhovs, Baltic Pine Films
In the Fog (2012), rež. Sergejs Lozņica, Latvijas puses producents: Vilnis Kalnaellis, Rija Films.
The Man Who Saved the World (2014), rež. Pīters Entonijs, Latvijas puses producents: Guntis Trekteris, Ego Media;
A Gentle Creature (2017), rež. Sergejs Lozņica, Latvijas puses producents: Jānis Kalējs, Film Angels Studio;
Out (2017), rež. György Kristof, Latvijas puses producents: Ivo Ceplevičs, Film Angels Studio.
Nupat izziņota Kannu starptautiskā kinofestivāla oficiālā programma, un tajā iekļautas divas Latvijā uzņemtas un valsts līdzfinansētas filmas – oficiālajā konkursā startē Sergeja Lozņicas spēlfilma “A Gentle Creature”, bet konkursā “Un certain regard” – slovāku režisora Georga Kristofa pilnmetrāžas debija “Out”. Abas filmas tapušas, piedaloties studijas “Film Angels Productions” komandai un piesaistītajam līdzfinansējumam.
Jubilejas – septiņdesmitajā – Kannu starptautiskajā kinofestivālā (17.-28. maijs) oficiālā konkursa skatei atlasītas pavisam 19 pilnmetrāžas filmas, starp kurām ir Fransuā Ozona, Andreja Zvjaginceva, Mihaela Hanekes, Sofijas Kopolas un citu režisoru jaunākie darbi. Sergeja Lozņicas filma jau trešo reizi iekļauta Kannu festivāla programmā, iepriekšējā bija spēlfilma Miglā / In the Fog (2012), kas saņēma FIPRESCI balvu un bija pirmā filma, kuru Lozņica uzņēma Latvijā. Atzīstot Latvijas filmēšanas vietu priekšrocības un Latvijas kinoprofesionāļu augsto kvalifikāciju, režisors atgriezās šeit ar nākamo projektu, izmantojot Nacionālā Kino centra un Rīgas Filmu fonda līdzfinansējumu un studijas Film Angels Productions palīdzību.
Spēlfilma Lēnprātīgā / A Gentle Creature veidota pēc Fjodora Dostojevska stāsta motīviem un filmēta 2016. gada vasarā Daugavpilī un tās apkaimē. Filmas galvenais producents ir Francijas kompānija Slot Machine, starptautiskajā kopražojumā piedalās arī Vācijas, Krievijas, Lietuvas, Nīderlandes un Ukrainas kompānijas.
Programmā Un certain regard, kuru atklās Metjū Amalrika jaunākā filma Barbara, 16 filmu konkurencē startēs slovāku režisora Georga Kristofa (György Kristóf) debija Out – stāsts par pusmūža slovāku, kurš dodas uz Latviju strādāt un tiek ierauts dažādu absurdu notikumu virknē. Filma tapusi Slovākijas, Latvijas, Francijas, Ungārijas un Čehijas sadarbībā un pamatā uzņemta 2015. gadā Latvijā; vēlāk dažas epizodes filmētas Slovākijā un Ungārijā.
Filmas režisors Georgs Kristofs ir precējies ar latvieti Ievu Norveli-Kristóf, abi ir absolvējuši FAMU kinoskolu (Prāgā, Čehija). Ieva šajā projektā bija gan režisora pirmā asistente, gan aktrise un galu galā arī iemesls, kāpēc lielākā daļa filmas uzņemta Latvijā. Arī šīs filmas uzņemšanu Latvijā nodrošināja Film Angels Productions un lielākā daļa filmēšanas grupas Latvijas posmā bija vietējie kinoprofesionāļi – galvenais mākslinieks Aldis Meinerts, ražošanas vadītāja Elīna Zazerska, aktieru atlases režisore Brigita Lībiete, gaismu meistars Juris Zemītis un daudzi citi, arī Latvijas aktieri Guna Zariņa, Ieva Aleksandrova-Eklone, Kaspars Pūce, Varis Klausītājs, Kaspars Bindemanis un citi.
Jāpiebilst, ka Latvijai ir saistība ar vēl vienu Kannu oficiālā konkursa filmu – režisora Andreja Zvjaginceva spēlfilmā Нелюбовь / Loveless filmējies Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs.
Vairāk informācijas:
studijas Film Angels Productions producenti:
Lēnprātīgā / A Gentle Creature – Jānis Kalējs 29411317, kalejs@angels.lv
Out – Ivo Ceplevičs 29294440, ivo@angels.lv
Lokarno filmu festivāla industrijas sadaļa First Look šogad augustā sāks svinēt Baltijas simtgadi, kinoprofesionāļiem izrādot topošās filmas no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas.
Baltijas kino industrija ikgadējā festivālu apritē piedzīvojusi nepārtrauktu izaugsmi, par to liecina kaut vai 2016. gada Berlināles Kristāla Lāci ieguvusī Latvijas filma Es esmu šeit, 2015. gadā Oskaram nominētā Igaunijas filma Mandarīni un 2016. gada Šefīldas dokumentālo filmu festivālā laureāte Lietuvas dokumentālā filma Es neesmu no šejienes. Lokarno festivālā vairāki Baltijas režisori apmeklējuši jau iepriekš – Laila Pakalniņa, Ilmars Rāgs, Heilika Pikova un citi.
“Lokarno industrijas pasākumi ir perfekta vieta, kur panākt nepieciešamo redzamību, un First Look ir izcila iespēja fokusā esošajām valstīm izcelt savu kinematogrāfu. Pateicoties speciāli izveidotai programmai, ko sastāda projekta vadītājs Markuss Dufners, mēs esam pārliecināti, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas producentiem Lokarno pieredze būs noderīga. Neviens nevar būt drošs, it sevišķi mūsdienās, ka filmu izdosies pārdot, tomēr mēs varam garantēt, ka topošās filmas noskatīsies pircēji, festivālu programmētāji un citi kino profesionāļi, kā arī augstas raudzes žūrija,” apgalvo Nadia Dresti, Lokarno festivāla radošā direktora vietniece un starptautisko attiecību speciāliste.
Pateicoties Nacionālā Kino centra, Igaunijas Filmu institūta un Lietuvas Kino centra neatsveramajam atbalstam, First Look 2017. gadā izvēlēsies 5 līdz 7 pēcapstrādes fāzē nonākušas un izplatītājiem nepiesaistītas filmas, kas tiks izrādītas potenciālajiem pircējiem, festivālu programmētājiem, pēcapstrādes atbalsta fondu pārstāvjiem un aģentiem, kas apmeklēs industrijas pasākumus Lokarno. Galvenais mērķis – dot atspēriena punktu filmu starptautiskajai karjerai un palīdzēt to pabeigšanā, veicinot dialogu starp profesionāļiem un producentiem, kam pirms katra seansa tiks dota iespēja īsi pieteikt savus projektus.
“Nacionālais Kino centrs ir gandarīts par iespēju piedalīties First Look sadaļā, kas Latvijas filmu industrijai sniedz lielisku iespēju izcelt ražošanas apjomu pieaugumu – 16 jaunas pilnmetrāžas filmas Latvijas simtgades programmā.” (Dita Rietuma, Nacionālais Kino centrs).
“Igaunijai ir liels gods izrādīt filmas First Look sadaļā. Mūsu kinoindustrijas nesenie papildinājumi – līdzfinansējuma programma un simtgades programma – liecina, ka mums ir, ko piedāvāt starptautiskajai kino videi, un Lokarno tam ir perfekta vieta.” (Edīte Seppa, Igaunijas Filmu institūts).
“Kino industrija mazās valstīs sastopas ar lieliem izaicinājumiem, un partnerība starp Lokarno festivālu un Baltijas valstīm ir spēcīga radoša atbilde šiem izaicinājumiem. Ar nepacietību gaidu Lietuvas filmu atlasi.” (Rolandas Kvietkauskas, Lietuvas Kino centrs).
Šogad žūrijas sastāvā būs Šarls Tesons (Charles Tesson), Kannu kinofestivāla sadaļas Semaine de la Critique radošais direktors, Dženeta Piersone (Janet Pierson), SXSW Filmu festivāla direktore un Silvans Ozu (Sylvain Auzou) Venice Days direktora vietnieks. Žūrija piešķirs First Look balvu pēcapstrādes pakalpojumiem 65 000 EUR vērtībā no CineLab Romania, arī Le Film Français balvu reklāmas pakalpojumiem 5500 EUR vērtībā un Boogieman Media balvu 5000 EUR vērtībā.
Pirms Baltijas valstīm Lokarno festivāla First Look fokusā ir pabijušas Polija, Izraēla, Brazīlija, Čīle, Meksika un Kolumbija.
Lokarno festivāls notiks no 2. līdz 12. augustam.
Vairāk informācijas par First Look.
|
© Latvijas kinoproducentu asociācija, 2024 »
|